Kāds var būt 2012.gads zeltam?

• Sākums
• Jaunumi
• Ziņas
• Kāds var būt 2012.gads zeltam?

Londonas brokeru kompānijas Sharps Pixley direktors Ross Normans spriež par to, ko sagaidīt no zelta 2012.gadā un kādi galvenie faktori būs nozīmīgi zelta cenu veidošanā 2012.gadā.

Cilvēkiem vienmēr ir gribējies ielūkoties un saprast nākotnes notikumus, lai labāk tiem sagatavotos. Prognozēt zelta cenas ir nepateicīga nodarbe, un uz šīm prognozēm nevar paļauties. Pat zinot visus ekonomiskos cenu veidošanās nosacījumus, bieži politiskie lēmumi var izmainīt notikumu gaitu. Ņemot to vērā, izskatīsim galvenos draiverus, kas 2012.gadā ietekmēs zelta cenu veidošanos:

1) ASV dolāra stiprināšanās- 2011.gada III kvartālā ASV tika novērots ekonomikas pieaugums, kas, visticamāk, turpināsies arī IV kvartālā. Galvenokārt, šis pieagums bija mākslīgi radīts ar finanšu instrumentu pasākumu palīdzību. Tomēr tas radīja ASV dolāra kursa pieaugumu attiecībā pret eiro. Kaut gan ekonomikas pieaugums 2012.gadā ASV var izbeigties finanšu stimulējošo mēru beigšanas iespaidā, ASV tomēr atrodas labākā stāvoklī, nekā, piemēram, Eiropa. Šis fakts atstās palēninošu iespaidu uz zelta cenu pieaugumu. 

2) Eiropa- Eiropas Centrālajai Bankai tā arī neizdevās pieņemt kardinālus mērus eiro atbalstam. Vācija ir kategoriski pret kvantitatīvās stimulēšanas pasākumiem, jeb naudas drukāšanu, bet tas radīs Eiropai grūtus laikus. Daudzi novērotāji uzskata, ka eirozonas sabrukums kļūst aizvien iespējamāks, pat neskatoties uz politiķu lēmumiem. Šajā jautājumā nepalīdzēs arī noteiktā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Vācijas kancleres Angeles Merkeles rīcība. Fiziskais pieprasījums pēc zelta Eiropā bija liels. Šāda tendence saglabāsies arī 2012.gadā.

3) Fundamentālie faktori- zeltam par labu liecina pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Kā tiek sagaidīts, pieprasījums pārsniegs piedāvājumu un šis faktors atbalstīs zelta cenas.

4) Centrālās bankas- 20 gadu laikā centrālās bankas pārdeva savus zelta krājumus, bet 2011.gadā tās kļuva par neto pircējām. Šī tendence saglabāsies arī 2012.gadā, īpaši starp Āzijas centrālajām bankām. Piemēram, var sagaidīt, ka lielus zelta apjomus iegādāsies Ķīna, kuras valūtas un zelta krājumos zelta īpatsvars joprojām ir mazs.

5) Tehniskie faktori- no tehniskās puses, zelts 2012.gadā ienāk novājināts, bet tas cenšas atjaunot savas pozīcijas un pārsniegt vidējo 200 dienu līmeni, kas ir aktīva stāvokļa rādītājs šajā brīdī.

No 2000.gada zelta ienesīgums bija 16%, bet 2009.un 2010.gadā jau 28%. Pirmskrīzes stāvokļi 2011.gadā zelta ienesīgums būs 16%. 2012.gadā zelts bez šaubām uzrādīs pozitīvu ienesīgumu, taču tas būs , visticamāk, pieticīgāks par pēdējo rīs gadu rādītāju.

Avots: Gold.ru

 

Atpakaļ